GAISMA
Mazliet interesantas vēstures. Pats vārds “fotogrāfs” un “fotogrāfija” radies, savienojot divus grieķu vārdus: “phos” ar nozīmi “gaisma” un “graphê” ar nozīmi “zīmēšana, rakstīšana”. Līdz ar to fotografēšana pēc savas būtības ir zīmēšana vai rakstīšana, izmantojot gaismu. Nevar noliegt, ka gaisma ir viens no noteicošajiem (ja ne pats noteicošais) faktoriem, kas labu fotogrāfiju atšķir no sliktas, un fotogrāfs ir tas, kam būtu jāpazīst gaisma un jāspēj izmantot to tā, lai tā komplementētu fotogrāfijā esošajam cilvēkam vai objektam un lai ar tās palīdzību panāktu vēlamo efektu. Tas, kā fotogrāfs mācās un iepazīst gaismu, ir atsevišķs stāsts, par to, iespējams, parunāsim citreiz.
LABA GAISMA. SLIKTA GAISMA
Taču tagad rodas jautājums: kāda tad ir “laba” gaisma? Kāda tad ir tā gaisma, kas fotogrāfijas padara par labām? Kādā gaismā cilvēks fotogrāfijā izskatās vislabāk? Protams, nav viennozīmīgas atbildes, taču, ja runājam par fotopiedzīvojumiem tiem, kas mīl un ir mīlēti, tad to, vai gaisma ir laba vai slikta, vienkārši var noteikt pēc ēnām. Jo dziļākas, tumšākas, kontrastainākas ēnas, jo sliktāka gaisma. Jo maigākas un vienmērīgākas ēnas, jo labāka gaisma. Dziļas, tumšas un kontrastainas ēnas rada spēcīgs gaismas avots, piemēram, saule kailās debesīs kādā jūnija pusdienlaikā. Jo dziļākas, tumšākas un kontrastainākas ēnas, jo lielāka iespējamība, ka fotogrāfijās parādīsies neesoši (neesoši!) defekti, piemēram, tumši riņķi zem acīm, grumbiņas uz sejas, īss kakls. Un tieši tāpēc tālāk apcerēti dažādi elementi, kas var palīdzēt atrast un atrasties labā gaismā.
NEPIETIEKAMA GAISMA
Nepietiekama gaisma nav “slikta”. Tā vienkārši ir nepietiekama. Parasti ar šādu problēmu var saskarties, ja ir vēlēšanās fotografēties iekštelpās – kādā dzīvoklī, skaistā muižā, varbūt pat paša mājās, kur neiekļūst pietiekami daudz saules gaismas un nav iespējams izmantot papildu mākslīgo apgaismojumu. Šādos gaismas apstākļos ir iespējams fotografēt un fotografēties, taču jāņem vērā, ka fotogrāfijām būs īpaša noskaņa, tās, iespējams, būs tumšākas kā ierasts un sīkākās detaļas fotogrāfijā nebūs tik skaidri saskatāmas. Taču kādreiz tieši tas ir vajadzīgs.
LAIKS
Ja fotopiedzīvojuma norise plānota dabā, kur galvenais gaismas avots ir saule, tad svarīgi izvēlēties piemērotu fotopiedzīvojuma norises pulksteņlaiku. Īpaši būtiski tas ir vasarā, kad saule mēdz būt īpaši spēcīga. Skaidrā vasaras dienā labākais laiks fotopiedzīvojuma norisei ir vakarpuse vai agrs (nu, ļoti agrs) rīts, nepiemērotākais laiks – dienas vidus.
VIETA
Vietas izvēlē svarīgi ir ne tikai tas, cik tā ir estētiski pievilcīga, bet arī cik tā ir gaismas ziņā pateicīga. Parasti fotogrāfs, izvēloties fotopiedzīvojuma vietu, būs to jau iepriekš apskatījis, vai arī pirms paša fotopiedzīvojuma būs ieradies nedaudz ātrāk, lai saprastu, kādu spēli spēlē gaisma. Ja fotopiedzīvojuma vietu izvēlies pats, ieteiktu to pārrunāt vai pat apskatīt kopā ar fotogrāfu.
MĀKOŅI
Mākoņi ir lielisks palīgs spēcīgas saules gaismas kliedēšanai. Mākoņainā dienā uzņemtās fotogrāfijās vienmērīgā apgaismojuma dēļ fotogrāfijā ir iespējams saglabāt izteiktākas paša cilvēka un arī apkārtējās ainavas detaļas, kas spēcīgā saules gaismā, visticamākais, fotogrāfijā būtu pārvērtušās par pārgaismotu (ļoti gaišu) pleķi bez skaidri saskatāmiem elementiem. Mākoņains laiks tāpat piešķir fotogrāfijām īpašu noskaņu, mazliet emocionālāku un dramatiskāku, taču nepadara fotogrāfijas “skumjākas”, kā daudzi uzskata, nekā tās būtu, fotografējoties saulainā dienā.
LIETUS
“Tikai ne to!” – nodomāja teju katrs, pamostoties fotopiedzīvojuma dienas rītā un sadzirdot aiz loga pakšķošas lietus lāses. Ja vien fotogrāfa aprīkojums ir ūdensizturīgs un negāž kā lieliem spaiņiem, varbūt tomēr ir vērts fotopiedzīvot. Lietus mēdz darīt brīnumus, atraisīt fantastiskas emocijas, turklāt tas nenormāli piestāv pāru, saderināto, precēto un vienkārši iemīlējušos cilvēku stāstam.
VAI TAS NOZĪMĒ, KA SAULAINĀ DIENĀ NEDRĪKST FOTOGRAFĒTIES?
Nebūt ne. Saulainā dienā drīkst fotografēties, drīkst fotografēties arī tajā jūnija pusdienlaikā, kad saule ir augstu kailās debesīs. Labs fotogrāfs tiks galā arī ar sarežģītākajiem gaismas apstākļiem un asākajām ēnu spēlēm. Bet, ja ir iespēja izvēlēties labvēlīgākus gaismas apstākļus, tad kāpēc gan to neizmantot?
VAI TAS NOZĪMĒ, KA JĀFOTOGRAFĒJAS TIKAI MĀKOŅAINĀS DIENĀS?
Nebūt ne. Taču atteikt fotopiedzīvojumu mākoņu un iespējama neliela lietus dēļ noteikti nav tā vērts, jo var izrādīties, ka Tavas skaistākās fotogrāfijas būs tieši šīs.
